Nesen uzsākām jaunu tēmu, fiziognomiju. Ļoti interesants priekšmets, man jau sen ir gribējies prast lasīt cilvēku sejas pantus, jo vienmēr esmu ievērojusi savstarpēji nepazīstamu cilvēku specifiskas kopīgas iezīmes izskatā – itkā būtu radinieki! Bet īstenībā tam izskaidrojums ir pavisam cits, konkrēts. Un to es vēlos izprast un iemācīties.
Iesākām arī otru jauno kursu – teosofiju. Garīgās astroloģijas pamatu pamats, manuprāt. Tas arī būs kaut kas riktīgi interesants, tāpat kā visi BAS priekšmeti.
Agrāk, mācoties pamatskolā, vidusskolā, nācās ļoti lielus palagus pierakstīt ar biogrāfijām, aprakstiem utt., vai nu skolotāja diktētu tekstu, vai kaut ko pārrakstīt no grāmatas. Protams, rakstot daudz labāk paturas prātā kaut kas. Tomēr tas bija ilgi, lēni, un bieži vien arī traki garlaicīgi un aizmidzinoši, un parasti tāpat neko nevarēju izlasīt – mans rokraksts ir drausmīgs, ja kas, jo es nespēju tik ātri pierakstīt, cik man domas ātri skrien.
Tagad ir pavisam cita lieta. Es klausos un pierakstu visu to, ko, pirmkārt, neatrastu nekur citur – konkrētas frāzes, būtiska satura informācija, vai kaut kas, ko tāpat nāksies tiešām no galvas iemācīties; pasniedzēja komentārus par tēmu vai kādu domugraudu. Ja kas, es tikai tagad, 26 gadu vecumā esmu iemācījusies konspektēt! Pierakstīt būtiskāko! Bet no manis to prasīja jau cik gadiņos?! Kaut kādā pamatskolā jau! Nop, tas bij murgs, tad nebija vēl tam laiks. Tikai tagad var saprast, kas ir būtisks, ko jāpieraksta un jāatceras – agrāk es tādu lēmumu nespēju momentā pieņemt, un visu, ko bij jākonspektē, drukāju pilnā gabalā un tā arī mācījos, un sanāca pilna galva ar bezjēdzīgu info.
Esu Ūdensvīrs un attiecīgi arī gribu iet līdzi jaunākajam laikam un jaunākajām metodēm, un tagad iespējas ir miiiiilzonīgas: ir pieejams internets, un ļoti daudz var internetā arī atrast. Nav jēgas pierakstīt lielus, garus gabalus ar to, ko es vienā mirklī tiešām varu atrast. Un tas nemainīsies! Jo informācijas kļūs tikai vairāk un vairāk, un jebkurā brīdī, kad man patiešām vajadzēs, piemēram, kādu gadskaitli vai parametru atrast, es to varēšu momentā, un tas nemainīsies. Uzskatu, ka nav vērts šādu informāciju galvā kalt. Kalt vispār maz ko var vai vajag – ja ir interesanti un saprotami, tāpat viss paliek galvā. Takš atceramies veselu romānu sižetu, ja grāmata atstājusi iespaidus, vai ne? Tā man ir ar astroloģiju. Es kaut ko nesaprotu bieži, jā, bet man tas ir interesanti, un attiecīgā brīdī kaut kāda atklāsme rodās, tāpēc lasu, lasu, lasu, klausos, pierakstu būtisko, un pamazām puzle pa gabaliņam liekas kopā.
Klausoties lekciju, piefiksēju visādus “keywordus”, pēc kuriem meklēt informāciju internetā – dažādu personību vārdus, kuru biogrāfiju un sarakstītos darbus vajadzētu pastudēt, kad ir laiks un iespēja, kā arī dažādu grāmatu nosaukumus, kuras vajadzēs izlasīt, pārspriežam arī interneta adreses, kurās jāpaskatās. Man kladē ir pilnas malas ar šādiem pierakstiem, un ir forša sajūta, ka man nav jāpaļaujas tikai uz savu grotesko rokrakstu, lai kaut ko apgūtu. Un tā tam būs būt.
Uzskatu, ka tā arī jāstrādā būtu visām skolām. Ka liek nevis rakstīt palagus, čupām garlaicīgas un nebūtiskas informācijas, bet gan liek piefiksēt galveno – jau izkonspektētu! – un, pats svarīgākais, norāda, kur meklēt vajadzīgo papildinformāciju! Vai grāmatās, vai žurnālos, vai kur internetā. KUR un KĀ atrast vajadzīgo – to, kas nav noslēpums.
Paliktu daudz vairāk laika radošam vai praktiskam darbam, skolēnu jautājumiem, viedokļu un pieredzes apmaiņai. Attiecīgi – ieinteresētāki skolēni, labākas sekmes, veiglāk skolotājam, augstāks līmenis skolai, labāk sagatavoti reālajai dzīvei skolēni, attīstītāka sabiedrība, and so on – pasaule labāka!
Astroloģijas studente
Mana ekliptika 